Par dīvainajiem.
Pēdējais dīvainais cilvēks [vakar] kuru vēroju bija kāda apmēram 14 gadus jauna meitene,kura ātrā,staltā gaitā gāja pa Vecrīgu un abās rokās viņa bija saņēmusi kautkādu glancēto žurnālu,kuru nemitīgi un nervozi purināja,likās, ka viņai trīc rokas.
Sejā viņai bija ļoooti savāds smaids,bezmaz vai ļaunpriecīgs,bet acis bija vienkārši mežonīgas,apmēram, kā ar trakumsērgu slimai aitai.
Un pagājušonedēļ kārtējo reizi iznāca tā,ka es skaļi smējos vientulībā..
Es stāvēju pie tiem gaisa pūtējiem ,kuri atrodas iekš “Origo“,jo tur bija norunāts satikties .
Iekšā un ārā cirkulēja daaudz cilvēku.
Pirmās minūtes es tikai pie sevis skaļi smējos.
Pēc tam,kad gaisapūtējam garām [ar pūlēm] pagāja sieviete ar augstpapēžu kurpēm, kuras sagādāja grūtības pārvietoties ne kā stārķim, pietam vel ar 20 centimetrīgiem,viegli plīvojošiem svārkiem,kuri kā filmās -pacelās tā,ka var redzēt apakšbikses,es sāku smieties skaļi.
Un pēc tam jau sekoja skaļi smiekli par katru ,kurš ienāca vai izgāja no origo.
Jā,jā..es apzinos, ka tas nav cilvēciski vai ētiski,bet es nevaru atturēties. 
Fakts ,ka es vēroju savādos,nenozmē,ka man patīk ja vēro mani.
Vispār jau-man tas ļoti nepatīk,bet man jau sāk palikt vienalga,jo es esmu pasākusi skatīties uz tiem,kuri skatās uz mani,līdz viņi novēršas. 
Viena no manām mīļākajām spēlēm.
Spēle saucās „Modinātājs”
Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā.
Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā noteiktā laikā saka `TRRR!` un neapstājas, kamēr pārējie četri nav viņam uzsituši pa galvu.
Pa galvu nav vēlams sist pārāk stipri,savādāk modinātājs ieplīsīs
LSD-DSL
Laikam jau nav nekāda dižā atšķirība starp mājas DSL un mājas LSD..
Tiem ,kam nav ko darīt..
..un ja piedevām jūsu rīcībā ir garš laiks,tad izskaitiet līdz miljardam
[nešmaucoties!pa vienai sekundei] ,
tas jums aizņems aptuveni 32 interesantus darbībā pavadītus gadus.
Gandarījumu negarantēju,toties nosistu laiku gan.
Ir vai nav robots?Tā arī nesapratu..
“User: Hey! I saw how you correct your mistakes!you really aren’t real person?
George: Sounds like the start of a modern novel. Are you a writer?”
Un vēēl:
“User: You allways are here?
George: Maybe.
User: Yes or no?
George: I’m not sure myself some days. I don’t think it is as important as most people are lead to believe.
User: Do you have friends?
George: Yes, but I deserted them.
User: Why your answer came so long?You were thinking?
George: Why I have a real name?
User: Because robots have real names too.
George: Again you say something irrelevant.
User: No,I don’t.
George: You are not human.
User: Oh,really?Then who am I?
George: You tell me.”
Un vēēl-viņs teica, ka ir no Singapūras un viņam ir 39 gadi
