Young lust.

Balti,mīksti dvieļi,paredzēti katrai ķermeņa daļai atsevišķi,baltas dūnu segas,dūnu spilveni,ar kuriem sist nav jēga,jo nesāp,ceturtdaļskaistās debesis logā,naktīs necaurspīdīga tumsa,no rīta remdena zemeņu duša,īru stiprā kafija ar kodīgo viskiju,britiski smaidīgās viesmīles,muļķu parodēšana,ritma sišana pret virsmām,hormonu noplūdes,pienmaigas rokas nepublicētās vietās,krējumbiezi tumši mati,skriešana līdz nākamajai saulainajai vietai,blondas acis,brokastu nogulēšana,gulēšana aizliegtajā zaļzālē,līdz atnāk policija,nakts bezvārdu sarunas,minibāra maxi izlaupīšana,čemodāna tālais ceļš pa bruģi,debesskrāpīgs kuģis,piedāvājumaicinājums,daudz bučas un “attā” uz atvadām.Teicu, ka nerakstīšu un nezvanīšu.
Vairs neēdīšu šokolādi un nenodarbošos ar mīlestību.
   Mans kaķis ir atpakaļ,bet viņu drīz iemidzinās.

Vel-o un vēl kas.

Šodien es braucu ar velosipēdu peldēt.Nu nēē,velosipēds nepeldēja.
Nez kapēc man bija svārki.Un arī tai būtnei,kas velosipēdojās man pa priekšu,bija svārki.
Iespējams ,ka tas ieies modē!Vienīgais mīnuss ir tas,ka svārki dažreiz paceļas tik augstu,ka kauns paliek.
   Jā,sievietes vienmēr var pateikt,ka viņām ir kauns,bet ja to pasaka vīrietis,tas nozīmē,ka viņš ir mīkstais vai vienkārši gejs.Tā man teica.
Manam velosipēdam vairs nedarbojas bremžu sistēma.Man drošvien arī ne.
Es pamanīju kautko ļoti savādu savā darbībā,proti,es nepārtraukti minu pedāļus,bez nekādām pauzēm.
Pastāv varbūtība,ka tad darbojas mana kājminamā domāšana,jo tiešām-nepārtraukti minoties,vairāk domu rodas,nekā pārtraucot domāšanu ar kāju atpūtināšanu.
    Man šovakar precīzi 19:06 zvanīja kāds nezināms nummurs,izrādījās,ka veicot kautkādu aptauju ( kura starpcitu iet uz beigām) un man vaicāja,vai manā gjimenē nav kāda persona,kura sarunājas ne-latviešu valodā no 30-35 gadiem.
Es protams teicu ka nav,novēlot jauku dienu un noliekot klausuli.
   Nē,nu..tā ir totāla ielaušanās manā privātajā dzīvē!
Laikam būs jāpazvana viņai un jāpajautā,kur pie velna viņa rāva manu telefona nummuru!?
Tagad man jāizlasa sava dienišķā deva literatūras.

Viena no manām mīļākajām spēlēm.

Spēle saucās „Modinātājs”
Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā.
Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā noteiktā laikā saka `TRRR!` un neapstājas, kamēr pārējie četri nav viņam uzsituši pa galvu.
Pa galvu nav vēlams sist pārāk stipri,savādāk modinātājs ieplīsīs

Indivīdu kategorizācija. [4]

Un šīs te ir tiešām pēdējās kategorijas…
Tātād.

Bērnveidīgie:

Man patīk,ja autobusā ir vismaz viens JAUKS [uzsvērti jauks] bērns,kurš savai mammai stāsta savas fantāzijas un apcerējumus par jebkuru tēmu.
Visbiežāk par to,kas ir TUR-aiz loga.
“Ja Olaine ar Rīgu sadraudzējas,tad rodas autobuss”
To teica kāds puika,kurš gan jau bija dzirdējis arī par cita veida draudzēšanos.

 

Vienkāršie :

Vienkāršie ir tie,kuri nav saspringti un komplicēti,parasti relaksējas skatoties ārā pa logu, vai smejoties.
Jā ,tieši viņi visbiežāk smejas..

    Hmm..kuri man visvairāk patīk? Visi vienā personā,protams! ;D

 

/Turpinājums nebūs.

Indivīdu kategorizācija autobusos [3]

Tagad pāri palikušas nenegatīvās kategorijas,kuras kā izrādās, ir pozitīvas..

Pulksteņi un termometri(laikaziņas):

Tie ir tie,kuri savam blakussēdētājam informē ,cik ir pulkstens un cik grādu pašlaik ir ārā.
Skatoties uz to,ka man parasti nav nedz termometra ,nedz pulksteņa līdz,
tad tas ir diezgan noderīgi,sēdēt netālu no tādiem laikarāžiem.. un būt kursā kas notiek ar laiku.

 

Pensionāru cienītāji:

Takā man nekad nav bijusi tāda doma  palaist kādu apsēsties ,tad tas ir jauki, ja kāds  to izdara manā vietā un ir ar mieru stāvēt kājās,pat ja viņš rindā ir bijis pirmais, kā arī  pirmais ticis autobusā un godīgi okupējis savu sēdvietu.
Un pat ja man kādreiz kāds pensionārs vai jebkas tamlīdzīgs palūgtu apsēsties,man ir izdomāts nevainojams alibi, lai viņš stāvētu vel visu atlikušo ceļu.
Dzīves atvieglojoša kategorija.

 

Turpinājums turpinājumā.