.Domu bedre.


Devītā augusta ieraksts.

Ierakstīts ●Ai!Tāpat., ●Ikdiena., ●Novērojumi. by crecker uz Augusts 9, 2008

Nu tā,augusts iesākās ar nokavētu saules aptumsumu,tā ir jau kārtējā reize,kad palaižu to garām,
bet tas nekas,jo man ir tūkstošiem citu iespaidu un novērojumu..
    Diezgan bieži satiku cilvēkus,kuri man teica,:”Velviens cilvēks,kurš normāli lieto cukuru!”,vai
“Velviens normāls cilvēks kurš neiet agri gulēt!” vai kautkas tādā garā .Tas šķiet smieklīgi.
 Vakar  es pirmo reizi mūžā pļāvu zāli,kurā mētājās āboli,tādējādi arī ābolus iepļāvu.
Galvenais ka neko nesalauzu. :D
Pēc seniem laikiem arī lapsene iedzēla un galvu atsitu.
   Šodien nejaušām biju Tērvetē,kur mani fascinējoši izbesīja cilvēki,kuri fotografējas pie visām skulptūrām,lietām un zīmēm pēc kārtas!
Kopš tā laika es ar saviem līdzvilcējiem vairs nerunāju,jo jutos iekšēji dīvaina.Un veljoprojām.
 Tagad man ir kaudze jauku grāmatu uz cita cilvēka vārda un dzeltenas sienas- saules vietā,
tapēc varu droši palikt mājās nākamās 3 sasodītās dienas!
Par sevi es dzirdēju,ka esmu noslēgta,man ir bedrīte zodā,kad smaidu savādi un ka man ir acis kā debesis,kas savukārt izklausās banāli,bet tas nekas,jo man ir arī jauka balss,laigan man pašai tā nešķiet.
Vienalga.
Varbūt vismaz nenokavēšu mēness aptumsumu,kurš itkā būšot No 16.augusta uz 17.augustu.
Jā..
["Atā" rakstās ar vienu "t",ja kas..]

Young lust.

Ierakstīts ●Foorši., ●Ikdiena., ●Novērojumi. by crecker uz Jūlijs 20, 2008

Balti,mīksti dvieļi,paredzēti katrai ķermeņa daļai atsevišķi,baltas dūnu segas,dūnu spilveni,ar kuriem sist nav jēga,jo nesāp,ceturtdaļskaistās debesis logā,naktīs necaurspīdīga tumsa,no rīta remdena zemeņu duša,īru stiprā kafija ar kodīgo viskiju,britiski smaidīgās viesmīles,muļķu parodēšana,ritma sišana pret virsmām,hormonu noplūdes,pienmaigas rokas nepublicētās vietās,krējumbiezi tumši mati,skriešana līdz nākamajai saulainajai vietai,blondas acis,brokastu nogulēšana,gulēšana aizliegtajā zaļzālē,līdz atnāk policija,nakts bezvārdu sarunas,minibāra maxi izlaupīšana,čemodāna tālais ceļš pa bruģi,debesskrāpīgs kuģis,piedāvājumaicinājums,daudz bučas un “attā” uz atvadām.Teicu, ka nerakstīšu un nezvanīšu.
Vairs neēdīšu šokolādi un nenodarbošos ar mīlestību.
   Mans kaķis ir atpakaļ,bet viņu drīz iemidzinās.

Ta-dah.

Ierakstīts ●Domas bez domāšanas., ●Ikdiena., ●Nefoorši. by crecker uz Jūnijs 29, 2008

Atradu jaunu veidu kā ķert savu ķermenisko adrenalīnvielu,bet es nedrīkstu teikt.Tas ir ļoti slikts veids.
  Khmm..Man ir radies jautājums,vai ja īsts pedants mīlējas bez gumijas,vai tas joprojām ir īsts pedants? :D
Un visneiepriecinošākā ziņa kuru es izlasīju šomēnes ,bija par to,ka Vecāķu pludmalē vairs nedrīkst peldēties,jo tur esot netīrs ūdens!Ar to paaugstināto blahblah līmeni.
Ko tādā gadījumā lai nūdisti iesāk,ja viņi gribēs atvēsināt savus.. ķermeņus? Ies uz citu pludmali,vai?
Man teica, ka ir tādas nūdistu nometnes!Drošvien visur citur,bet ne Latvijā.. :D
Ak.Apdalītā Latvija.
Bet vismaz cilvēki smuki.

Tomēr man šodien ir prieks.

Ierakstīts ●Ikdiena., ●Novērojumi. by crecker uz Jūnijs 19, 2008

Arī Gārfildam šodien ir Dzimšanas diena!Un viņam arī prieks.

Par savādo sievieti veikalā.

Ierakstīts ●Ikdiena., ●Novērojumi. by crecker uz Jūnijs 9, 2008

Šodien biju uz Rimī [nu , uz to pašu centrālāko] un tur es stāvēju TIEŠĀM garā rindā,tā rinda stiepās gar visiem saldumu plauktiem.
Man bija tas prieks atrasties aptuveni vidū.Priekšā stāvēja divas nenosakāmas izcelsmes ārzemnieces,šķiet ka no Nīderlandes.Viņas bija ļoti interesantas.Abas apbruņojušās ar Evian. :D
     Tad,garām pagāja kāda savāda izskata sieviete,ap gadiem 46,bet ļoti tieva ,gara,ar melniem matiem,kuri sasprausti nekārtīgā copē un ar  pārsauļotu ādu,kā arī ar izdzisušiem vaibstiem un gandrīz nemanāmām uzacīm,kas ik pa brīdim satraukti kustējās.
Tad viņa pāris reizes uzmeta man savus žiglos ar skropstu tušu klātos acu skatienus un pēc mirkļa viņa man vaicāja dīvaini tonētā balsī :”Vai Tu lūdzu nevarētu nopirkt kefīru manā vietā?Savādāk es nokavšu autobusu..”
    /  Jā,aizmirsu piebilst,ka viņai sarkanajā groziņā bija divi zaļie kefīri./
Es sacīju,lai viņa vienkārši nostājas man priekšā,tā būs ērtāk.
Viņa pateicās un uzsmaidīja tā,ka man noteikti būtu pārskrējušas tirpas,bet tas nenotika.
Pēc tam,kad jau arī es tiku pie savas preces apmaksāšanas skaidrā naudā, tā pati sieviete pēkšņi pieliecās man klāt un ausī iečukstēja apmēram kautko tādu :”Ievēlies to,ko Tu gribi un tas piepildīsies!”
Jāatzīst,ka tas mani nedaudz izsita no manas vienīgās sliedes un mans garastāvoklis zibenīgi nomainījās uz dīvaini aizdomīgo. :D
Pirmo reizi nācās dzirdēt kautko tik pravietisku no nepazīstama cilvēka.
Tagad es esmu noslēgusies sevī.

Nākošā lapa »