Ta-dah.

Atradu jaunu veidu kā ķert savu ķermenisko adrenalīnvielu,bet es nedrīkstu teikt.Tas ir ļoti slikts veids.
  Khmm..Man ir radies jautājums,vai ja īsts pedants mīlējas bez gumijas,vai tas joprojām ir īsts pedants?
Un visneiepriecinošākā ziņa kuru es izlasīju šomēnes ,bija par to,ka Vecāķu pludmalē vairs nedrīkst peldēties,jo tur esot netīrs ūdens!Ar to paaugstināto blahblah līmeni.
Ko tādā gadījumā lai nūdisti iesāk,ja viņi gribēs atvēsināt savus.. ķermeņus? Ies uz citu pludmali,vai?
Man teica, ka ir tādas nūdistu nometnes!Drošvien visur citur,bet ne Latvijā..
Ak.Apdalītā Latvija.
Bet vismaz cilvēki smuki.

Dažādi vienādie

Cilvēki ir tik dažādi,ka man sāk šķist,ka viņi visi ir pilnīgi vienādi.
Pēdējā laikā vīrieši ir pilnīgi vienādi.
Grr.

Revolucionārais orgasms.

Revolūcijām ir kas kopīgs ar orgasmu.
Abu laikā apstājas prāta darbība.

Pareizs laiks.

Pat apstājies pulkstens divas reizes dienā rāda pareizu laiku.

Indivīdu kategorizācija autobusos. [1]

Tā kā uz ielas cilvēki kustās ļoti ātri, es protams nepaspēju visus viņus aplūkot un analizēt,
tapēc autobuss priekš manis ir viena no tām vietām,kur novērot/vērot cilvēkus,jo gandrīz katru dienu vismaz 80 minūtes pavadu autobusā.
Neizdalīšu  katru indivīdu atsevišķi,bet gan to pamatkategorijas,kuras visbiežāk pamanu autobusos.
Sākšu ar visneforšākajām..

Ieciklējusies diskusija:

Tas ir tad,kad visu turp ceļu/atpakaļceļu norit spraiga diskusija starp [parasti] divām personām un galvenais ir tas,ka runa ir par vienu vienīgu  tēmu.
Un piedevām - tas notiek skaļi un bez pauzēm.
  Tādās situācijās tā vien gribas uzbļaut : “Lūdzu aizbāziet savus trokšņa caurumus ar kautko!”
Bet nē,  protams apdomājos un secinu ,ka nevēlos lai viņi sāk vienpusīgi runāt ar mani,
tā vietā es paškontrolējos un cenšos sadzirdēt kautko citu, nu kautvai ,eem..klusumu.
Piemērs: Divi pieauguši vīrieši visas 40 minūtes runāja par to,kā špaktelēt sienas, kā arī cik daudz viņi to ir darījuši,cik veiksmīgi utt.
NU BET!40 MINŪTES! vaitad tiešām vairs nav par ko runāt?

5.skaļuma telefoni:

Šī ir ļoti bieža parādība visās sabiedriskajās vietās,protams autobuss nav nekāds izņēmums,laigan gribētos lai būtu.
Noteikti lielākā daļa ir saskārusies ar situāciju,kad kādam blakus vai aizmugurē sēdošajam sāk skanēt tas ,ko sauc par mobilo telefonu,pārtraucot jebkādu minimālo mieru vai klusumu.
Tādās reizēs es diezgan precīzi varu konstatēt,kad ir un kad nav uzlikts 5.zvana signāla skaļums,
jo 70% gadījumu  man iesāpas galva .
Un visderdzīgākais ir tas,ka man RIEBJĀS tās melodijas!!
Visas kā likums ir banālas un novecojušas.(jeb vienkārši nav manā gaumē?)
Vaitad autobusā nevar iztikt ar vibrosignālu?
Un aak..kas notiks ja neatbildēs?
Vaitad mūsdienās nav nummura noteicēja?
Un galu galā-vai tiešām tā ir tik ārkārtēja situācija, ka jārunā autobusā -tādos trokšņa un nestabiliātes brīžos?
Man personīgi nepatīk ,ja kāds man zvana no autobusa vai kādas citas trokšņainas vietas.
Tā ir necieņas izrādīšana,manuprāt.
Es uzreiz pasaku lai pārzvana vēlāk.
 Tā telefona zvanīšanas tēma ir  diezgan detalizēta.
Ir tādi ,kuri noklausās melodiju līdz galam [cik pašsaprotami] un tikai tad paceļ,
ilgie runātāji,monologu uzklausītāji,kā arī tie ,kuriem telefons noslēpts somas visdziļākajā kabatā starp pūderiem un neskaitāmiem niekiem.
Zvanošs telefons somas dziļumos parasti iespaido tikpat ļoti,cik modinātājs rīta agrumā.
Sākas kautkāds neapzināts reflekss apklusināt troksni un cilvēks grib ātrāk nospiest pogu.

Turpinājums sekos.
Vēlāk.