Devītā augusta ieraksts.

Nu tā,augusts iesākās ar nokavētu saules aptumsumu,tā ir jau kārtējā reize,kad palaižu to garām,
bet tas nekas,jo man ir tūkstošiem citu iespaidu un novērojumu..
    Diezgan bieži satiku cilvēkus,kuri man teica,:”Velviens cilvēks,kurš normāli lieto cukuru!”,vai
“Velviens normāls cilvēks kurš neiet agri gulēt!” vai kautkas tādā garā .Tas šķiet smieklīgi.
 Vakar  es pirmo reizi mūžā pļāvu zāli,kurā mētājās āboli,tādējādi arī ābolus iepļāvu.
Galvenais ka neko nesalauzu.
Pēc seniem laikiem arī lapsene iedzēla un galvu atsitu.
   Šodien nejaušām biju Tērvetē,kur mani fascinējoši izbesīja cilvēki,kuri fotografējas pie visām skulptūrām,lietām un zīmēm pēc kārtas!
Kopš tā laika es ar saviem līdzvilcējiem vairs nerunāju,jo jutos iekšēji dīvaina.Un veljoprojām.
 Tagad man ir kaudze jauku grāmatu uz cita cilvēka vārda un dzeltenas sienas- saules vietā,
tapēc varu droši palikt mājās nākamās 3 sasodītās dienas!
Par sevi es dzirdēju,ka esmu noslēgta,man ir bedrīte zodā,kad smaidu savādi un ka man ir acis kā debesis,kas savukārt izklausās banāli,bet tas nekas,jo man ir arī jauka balss,laigan man pašai tā nešķiet.
Vienalga.
Varbūt vismaz nenokavēšu mēness aptumsumu,kurš itkā būšot No 16.augusta uz 17.augustu.
Jā..
["Atā" rakstās ar vienu "t",ja kas..]