.Domu bedre.


Ta-dah.

Ierakstīts ●Domas bez domāšanas., ●Ikdiena., ●Nefoorši. by crecker uz Jūnijs 29, 2008

Atradu jaunu veidu kā ķert savu ķermenisko adrenalīnvielu,bet es nedrīkstu teikt.Tas ir ļoti slikts veids.
  Khmm..Man ir radies jautājums,vai ja īsts pedants mīlējas bez gumijas,vai tas joprojām ir īsts pedants? :D
Un visneiepriecinošākā ziņa kuru es izlasīju šomēnes ,bija par to,ka Vecāķu pludmalē vairs nedrīkst peldēties,jo tur esot netīrs ūdens!Ar to paaugstināto blahblah līmeni.
Ko tādā gadījumā lai nūdisti iesāk,ja viņi gribēs atvēsināt savus.. ķermeņus? Ies uz citu pludmali,vai?
Man teica, ka ir tādas nūdistu nometnes!Drošvien visur citur,bet ne Latvijā.. :D
Ak.Apdalītā Latvija.
Bet vismaz cilvēki smuki.

Tomēr man šodien ir prieks.

Ierakstīts ●Ikdiena., ●Novērojumi. by crecker uz Jūnijs 19, 2008

Arī Gārfildam šodien ir Dzimšanas diena!Un viņam arī prieks.

Dažādi vienādie

Ierakstīts ●Ai!Tāpat., ●Domas bez domāšanas. by crecker uz Jūnijs 14, 2008

Cilvēki ir tik dažādi,ka man sāk šķist,ka viņi visi ir pilnīgi vienādi.
Pēdējā laikā vīrieši ir pilnīgi vienādi.
Grr.

Slidinājums.

Ierakstīts ●Ai!Tāpat. by crecker uz Jūnijs 10, 2008
Meklēju strādniekus.
Vēlamās profesijas: aprušināšanas aģents, apklusināšanas speciālists, āksts, birzes brokeris, drāznieks, finanšu kaķītis, hlorists, frēzieris, valdnieks, grāmatdevis, dumiķis, deadmāsa, demolis, sēžstrādnieks, zoomiķis, reperators.
Pieteikumus sūtīt pa taisno uz miskasti.

Par savādo sievieti veikalā.

Ierakstīts ●Ikdiena., ●Novērojumi. by crecker uz Jūnijs 9, 2008

Šodien biju uz Rimī [nu , uz to pašu centrālāko] un tur es stāvēju TIEŠĀM garā rindā,tā rinda stiepās gar visiem saldumu plauktiem.
Man bija tas prieks atrasties aptuveni vidū.Priekšā stāvēja divas nenosakāmas izcelsmes ārzemnieces,šķiet ka no Nīderlandes.Viņas bija ļoti interesantas.Abas apbruņojušās ar Evian. :D
     Tad,garām pagāja kāda savāda izskata sieviete,ap gadiem 46,bet ļoti tieva ,gara,ar melniem matiem,kuri sasprausti nekārtīgā copē un ar  pārsauļotu ādu,kā arī ar izdzisušiem vaibstiem un gandrīz nemanāmām uzacīm,kas ik pa brīdim satraukti kustējās.
Tad viņa pāris reizes uzmeta man savus žiglos ar skropstu tušu klātos acu skatienus un pēc mirkļa viņa man vaicāja dīvaini tonētā balsī :”Vai Tu lūdzu nevarētu nopirkt kefīru manā vietā?Savādāk es nokavšu autobusu..”
    /  Jā,aizmirsu piebilst,ka viņai sarkanajā groziņā bija divi zaļie kefīri./
Es sacīju,lai viņa vienkārši nostājas man priekšā,tā būs ērtāk.
Viņa pateicās un uzsmaidīja tā,ka man noteikti būtu pārskrējušas tirpas,bet tas nenotika.
Pēc tam,kad jau arī es tiku pie savas preces apmaksāšanas skaidrā naudā, tā pati sieviete pēkšņi pieliecās man klāt un ausī iečukstēja apmēram kautko tādu :”Ievēlies to,ko Tu gribi un tas piepildīsies!”
Jāatzīst,ka tas mani nedaudz izsita no manas vienīgās sliedes un mans garastāvoklis zibenīgi nomainījās uz dīvaini aizdomīgo. :D
Pirmo reizi nācās dzirdēt kautko tik pravietisku no nepazīstama cilvēka.
Tagad es esmu noslēgusies sevī.

Nākošā lapa »