Vakardienas pavasara brīvlaiks.
Sāku apšaubīt vai vispār šis bija PAVASARA brīvlaiks.Jo nebija gluži pavasaris manāms,nu ja neskaita dažas izņēmumdienas.Piemēram vakar [izņēmumdienā]biju diezgan interesantā kompānijā.Viena kompānijas locekļa [ hmm] māja atradās kkur Ogrē,precīzi nezinu kur,bet manāmā meža vidū ,kur apkārt klaiņo aļņi,zaķi un tamlīdzīgi jauki dzīvnieki.To varētu saukt par draudzīgo tekilas dzeršanas vakaru,jo vissi bija vienlīdz draudzīgā kondīcijā ,neskatoties uz tekilas daudzumu morganismos ;D /Izrādās ,ka ir arī tāda “zelta tekila” kuru dzerot sāls jāaizstāj ar cukuru un citrons jāaizstāj ar apelsīnu./ Tad atcerējāmies par izklaides objektiem.Mūzika,bise,teleskops,iesmi,šautriņas,kārtis,gjitāra…varbūt kautkas vēēl..Teleskops gan nekam nederēja-jo bija muļķīgi mākoņi pie debesīm,un pat kaimiņu logos nevarēja skaidri ieskatīties.Ar bisi šāvām pa kokiem,nevis cilvēkiem.Man patīk šaut.Ak vai. 
Viens no locekļiem prata labi spēlet gjitāru.Es gan ne.Viņš nospēlēja man kko no metallica,bet tālāk mans prāts nesniedzās,iespējams ka “nothing else matters” .
Vienai meitenei līdz bija spoguļkamera.Viņa mani pacienāja rīlī nāis.
No rīta piecēlos prieka pārņemta,labi ka pa logu neiespīdēja saule-jo tad prieka būtu bezmazvai par daudz.
Neviens necieta.Tas tikai kārtējo reizi pierāda to,ka metālisti NAV bīstami un ir ļoti draudzīgi.kh. ;D
Īsi par šodienu.
Šodien ir tā diena ,kad viss ir jauki… 
Atbrauca pusbrālis!Neskatoties uz to, ka viņam ir 27 gadu-viņš ir ļooti kautrīgs
Mēs krāsojām olas [nu tās kas bija ledusskapī] un pirksti palika ļoti krāsaini un veljoprojām ir!Bet tā krāsa jau nožuvusi-tapēc par laimi klaviatūra nekļūst krāsaina.
Ā,par klaviatūrām runājot-mana vecā [pirmā] klaviatūra tagad atrodas piekārta pie sienas -zem gleznas.Izskatās kā monitors ar klaviatūtu ,kas piekārti pie sienas,laigan tas nebija tā domāts..
Sāku apsvērt, ko prasīt vecākiem uz manu Dzimšanas dienu.
Portatīvo datoru,fotoaparātu,velosipēdu,jaunu telefonu vai molbertu?
Molbertu,jaunu telefonu,velosipēdu,fotoaparātu vai portatīvo datoru?
Vai arī vienkārši banālo naudu?
Ļoti grūta izvēle.
Hmm..man līdz brīvlaika beigām jāuzīmē nopietns darbs ar nenopietni attēlotām lietām,bet viņu vajag zīmēt ar melno tušu,man bail ka nesabojāšu!Un tā viņš stāv jau 4.dienu te uz galda..
Tas bija ļoti īsi.
Fenomenominioāze :D Vispār jau nē.
Šodien iznāca daudz pasmieties par cilvēku stulbumu stulbās rīcības sekām.Piemēram ejot cauri Rīgai ,acīs krita daži baigi oranžie kadri!Sievietes ar oranži krāsotām sejām!To viņas sauc par brūnumu?Vai viņas ir daltoniķes?Protams dažas nebija ar oranžām sejām ,bet gan šokolādes brūnumā [melnumā].Klasē meitene ar pieaudzētiem matiem, līdz vietai kur sākas dibens ,pietam ik pa laikam vaicā citām :”vai nevar redzēt kapsulas?”..viņa teica ,ka viņai to kapsulu ir 56!56 mākslīgas šķipsnas.Kas notiktu ja viņas parautu?Vai noplīstu? Un ja parautu tā patiešām spēcīgi? Vel jau protams ir cilvēki [pārsvarā sieviešu dzimuma] ar pārspīlēti gariem pieaudzētiem nagiem,ka pat vajadzības brīdī nespētu pazvanīt uz 112
Nu bet okej,lai jau dara ar sevi ko grib,galvenais ka man tas netraucē un liek smieties! 
Mājdzīvnieki manā bērnībā.
Ķirzakas:Spēju atcerēties tikai divas no tām -vienai nokrita aste un tā aizbēga, savukārt otra, tad kad viņai ļāvu līst pa stadionu tā paslēpās no manis.Es protams viņu nespēju atrast un biju tiiiiešām apbēdināta.Tā bija pirmā reize ,kad spēlēju ar ķirzaku paslēpes.Arī pēdējā.
Pele:Stāsts beidzās tikpat ātri cik bija sācies,jo tā nebija pieradinātā laboratorijas pele,tapēc aizbēga pārāk ātri,nepaspēju pat pabarot .Un pastāv varbūtība,ka viņa veljoprojām atrodas manā istabāā.Dzīva :D
Ezis:Šķiet, ka tā bija viena no manām skaistākajām dienām bērnībā,kad pa ceļam uz majām ielas malā atradu dzīvu ezi! Bija neeelielas grūtības viņu aiznest uz mājām,jo manas plaukstas vienkārši nespēja izturēt viņa adatu duršanos ādā.Es neatceros kā,bet beigās viņš tomēr tika aizgādāts uz mūsu lodžiju ,kur viņam tika iedots piens un es viņu stundām ilgi apbrīnoju,līdz man nācās iet gulēt.Un ezis palika uz lodžijas.Nākamajā rītā jutos šokēta, uzzinot ka eža vairs nav!Arī piena vairs nebija!Veljoprojām nesaprotu kāāā ezis var pārlekt pāri 1,5 metrus augstai malai??Vai arī kāds piepalīdzēja?
Kaķi:Bērnība tiku pie ļoti jauka kaķa,kurš ir saglabājies vēl līdz šodienai un laimīgi dzīvo pie manis,bet bija arī brīži, kad man gribējās vel papildus kaķi.Pārmaiņām.[akk,ļauni]Piemēram bija viena melna maza kaķene,ar ļoti mīkstu un pūkainu spalvu,bet manam pamatkaķim viņa nepatika un konfliktu dēļ nācās šķirties no papildus kaķa.Varbūt bija vel citi.Īsti neatceros..
Kukaiņi 
ar kukaiņiem man sāka rasties interese tad,kad vecāki aizliedza mājās nest dzīvniekus.Man bija sisenis burkā,kurš naktīs mēdza skaisti sirsināt [vai arī kā to sauc..]bija arī pāris zirnekļu un kāpuru.Un jāā..ar laiku diemžēl arī kukaiņus vairs neļāva nest,jo mammai bija ļoti bail no viņiem.
Beigti un kaltēti kukaiņi /rāpuļi: Man to bija ļoti daudz,sākot no mušām un beidzot ar milzīgām melnām vabolēm!Kapēc bija?Tapēc, ka mana dura jaukā māsa izbojāja vissu manu kolekciju to vienkārši saspiežot,toties pagājušo vasaru atradu beigtu zalkti.Tas gan joprojām ir saglabājies.Plakans un nedzīvs,bet tikuntāā.. ;D Kompensācija.
Tas viss.Laikam.
