Tuvums mans tāls.

Hmm..sanāca man te pēc ilgiem,ilgiem laikiem iegriezties.
Sāku lasīt savus postus un pilnīgi sasmējos pati par sevi,kā jau tas parasti gadās.
  Laikam jau nekas daudz nav mainījies..
es veljoprojām izvairos no jebkāda veida atbildības-tajā skaitā no skolas utml. iestādēm,kuras mani dzen ja ne depresijā,tad kompresētā apnikumā noteikti. ;D
 Es šodien redzēšu kā kauj cūku,tātad tieši dienu pirms manas dzimšanas dienas..vai nav jauki..? ;D
Eju atgriezties realitātē.

Nē,te vairs nekā..

Varētu teikt,ka es te vairs neko nerakstīšu,laigan pazīstot sevi un savas mainīgās domas-varbūt tomēr pāris reizes,bet tad tiešām tie būs tādi ekstra varianti
Jo es tagad atkal mācos mācīties un man gluži neatliek laika [un vēlēšanās] gariem postiem,bet īsie te vnk neiederas,tādēļ kādu dienu pārvākšos uz cibu,vai kautkur vel pavisam citur un tur rakstīšu savu ikdienu saīsinājumā!
Priecīgus Ziemassvētkus un visu pārējo. ;D

Fak.ts.

Liela daļa cilvēku izlasot vārdu “žāvāties” sāk žāvāties.
Ja  “gandrīz” skaitās,tad es arī.

Devītā augusta ieraksts.

Nu tā,augusts iesākās ar nokavētu saules aptumsumu,tā ir jau kārtējā reize,kad palaižu to garām,
bet tas nekas,jo man ir tūkstošiem citu iespaidu un novērojumu..
    Diezgan bieži satiku cilvēkus,kuri man teica,:”Velviens cilvēks,kurš normāli lieto cukuru!”,vai
“Velviens normāls cilvēks kurš neiet agri gulēt!” vai kautkas tādā garā .Tas šķiet smieklīgi.
 Vakar  es pirmo reizi mūžā pļāvu zāli,kurā mētājās āboli,tādējādi arī ābolus iepļāvu.
Galvenais ka neko nesalauzu.
Pēc seniem laikiem arī lapsene iedzēla un galvu atsitu.
   Šodien nejaušām biju Tērvetē,kur mani fascinējoši izbesīja cilvēki,kuri fotografējas pie visām skulptūrām,lietām un zīmēm pēc kārtas!
Kopš tā laika es ar saviem līdzvilcējiem vairs nerunāju,jo jutos iekšēji dīvaina.Un veljoprojām.
 Tagad man ir kaudze jauku grāmatu uz cita cilvēka vārda un dzeltenas sienas- saules vietā,
tapēc varu droši palikt mājās nākamās 3 sasodītās dienas!
Par sevi es dzirdēju,ka esmu noslēgta,man ir bedrīte zodā,kad smaidu savādi un ka man ir acis kā debesis,kas savukārt izklausās banāli,bet tas nekas,jo man ir arī jauka balss,laigan man pašai tā nešķiet.
Vienalga.
Varbūt vismaz nenokavēšu mēness aptumsumu,kurš itkā būšot No 16.augusta uz 17.augustu.
Jā..
["Atā" rakstās ar vienu "t",ja kas..]

Young lust.

Balti,mīksti dvieļi,paredzēti katrai ķermeņa daļai atsevišķi,baltas dūnu segas,dūnu spilveni,ar kuriem sist nav jēga,jo nesāp,ceturtdaļskaistās debesis logā,naktīs necaurspīdīga tumsa,no rīta remdena zemeņu duša,īru stiprā kafija ar kodīgo viskiju,britiski smaidīgās viesmīles,muļķu parodēšana,ritma sišana pret virsmām,hormonu noplūdes,pienmaigas rokas nepublicētās vietās,krējumbiezi tumši mati,skriešana līdz nākamajai saulainajai vietai,blondas acis,brokastu nogulēšana,gulēšana aizliegtajā zaļzālē,līdz atnāk policija,nakts bezvārdu sarunas,minibāra maxi izlaupīšana,čemodāna tālais ceļš pa bruģi,debesskrāpīgs kuģis,piedāvājumaicinājums,daudz bučas un “attā” uz atvadām.Teicu, ka nerakstīšu un nezvanīšu.
Vairs neēdīšu šokolādi un nenodarbošos ar mīlestību.
   Mans kaķis ir atpakaļ,bet viņu drīz iemidzinās.